← Visi jaunumi

Kāpēc Latvijā un Eiropā aug degvielas cenas?

Ģeopolitika un ierobežotas pārstrādes jaudas — kas nosaka degvielas cenu kāpumu.

Kāpēc Latvijā un Eiropā aug degvielas cenas?

Īsumā

Degvielas cenas Eiropā galvenokārt aug ģeopolitiskās krīzes, naftas pārvadājumu riska un ierobežotu pārstrādes jaudu dēļ. Latvijā starptautisko iepirkuma cenu izmaiņas ļoti ātri nonāk līdz uzpildes stacijām, turklāt īstermiņā cenas uz kāpumu reaģē nedaudz ātrāk nekā uz kritumu.

Konkurences padome 2026. gada pirmajā pusgadā nav konstatējusi būtisku degvielas mazumtirgotāju uzcenojumu pieaugumu. Tomēr cenas starp degvielas tīkliem atšķiras, tāpēc, izvēloties lētāko degvielas uzpildes staciju, var ietaupīt vairākus eiro par katru uzpildīto degvielas bāku.

Situācija Latvijā

Par fizisku degvielas trūkumu Latvijā nav ziņots — piegādes turpinās kā ierasts. Tomēr vietējās cenas ātri reaģē uz Eiropas vairumtirdzniecības cenu izmaiņām, jo Latvijas tirgotāji degvielu iepērk par cenām, kas piesaistītas Eiropas Platts indeksiem.[1][2]

Finanšu ministrija ziņoja, ka 2026. gada augustā dīzeļdegvielas vidējā cena Latvijas uzpildes stacijās bija 1,883 eiro litrā (par 24,5% vairāk nekā pirms gada), bet 95. markas benzīna — 1,787 eiro litrā (par 18,7% vairāk). Septembra pirmajā nedēļā abu degvielu cenas vairākās stacijās pārsniedza 2 eiro litrā.[3]

Salīdzinājumā ar kaimiņvalstīm cenas ir līdzīgā līmenī. 11. septembrī dīzeļdegviela Rīgā Circle K stacijā maksāja 2,078 eiro litrā, Viļņā — 2,179 eiro, bet Tallinā — 2,039 eiro litrā.[4]

Galvenie iemesli cenu pieaugumam

1. Ģeopolitika un Hormuza šaurums

Konflikts Tuvajos Austrumos un neskaidrība par naftas pārvadājumiem caur Hormuza šaurumu ir palielinājusi riska piemaksu naftai un tās pārvadājumiem. Pat ja fiziskās piegādes nav pilnībā pārtrauktas, tirgus dalībnieki pieprasa augstāku cenu, jo pieaug aizkavēšanās, uzbrukumu un piegāžu pārtraukumu risks. Krīzes laikā Brent jēlnaftas cena pārsniedza 100 ASV dolārus par barelu.[5]

2. Ierobežotas pārstrādes jaudas

Benzīna un dīzeļdegvielas cenu nosaka ne tikai jēlnaftas cena. Eiropā īpaši sadārdzinājusies tieši gatavā jeb pārstrādātā degviela, visvairāk dīzeļdegviela. Iemesli ir traucējumi atsevišķās Tuvo Austrumu pārstrādes rūpnīcās, samazinātā Krievijas pārstrādes jauda un ierobežotais Krievijas degvielas eksports. Latvijas Sabiedriskais medijs, atsaucoties uz nozares skaidrojumu, ziņoja, ka Krievijas naftas pārstrādes jauda samazinājusies aptuveni par 3,4 miljoniem barelu dienā.[5]

Eiropas Centrālās bankas analīzē secināts, ka degvielas cenu kāpumu Eiropā pastiprinājušas arī augstākas pārstrādes maržas — lielāka starpība starp jēlnaftas un gatavās degvielas cenu.[6]

Dīzeļdegvielu plaši izmanto kravu pārvadājumos, lauksaimniecībā, rūpniecībā un apkurē, tāpēc tās tirgus ir īpaši jutīgs pret pārstrādes rūpnīcu darbības traucējumiem un pieprasījuma pieaugumu pirms ziemas.

Kā cenas nonāk līdz uzpildes stacijām: “raķešu un spalvu” efekts

Latvijas Bankas ekonomistu Andreja Bessonova un Oļega Krasnopjorova analīze rāda, ka dīzeļdegvielas cenas Latvijas uzpildes stacijās ļoti cieši seko Eiropas iepirkuma cenām. Ja Eiropas gāzeļļas cena pieaug par 10 centiem litrā, ilgtermiņā cena Latvijas uzpildes stacijās palielinās aptuveni par tiem pašiem 10 centiem. Puse no šīs ietekmes parasti sasniedz autovadītājus jau piektajā vai sestajā darbdienā.[2]

Īstermiņā gan vērojama neliela asimetrija: iepirkuma cenu kāpums uzpildes stacijās atspoguļojas ātrāk nekā kritums. Ekonomikā to sauc par “raķešu un spalvu” efektu (angļu val. rockets and feathers) — cena paceļas strauji kā raķete, bet nolaižas lēni kā spalva.[2]

Tāpēc cena Latvijā var mainīties arī tad, ja to neizskaidro jēlnaftas cena vien. Nozīme ir arī gatavās degvielas cenai, pārstrādes jaudām, pārvadājumu izmaksām, ģeopolitiskajiem riskiem, valūtas kursam, nodokļiem, biodegvielas izmaksām, krājumiem un tirgotāju cenu politikai.[2]

Vai pie cenu kāpuma vainojami degvielas mazumtirgotāji?

Konkurences padome (KP) tirgus izpētē par 2026. gada pirmo pusgadu secināja, ka benzīna un dīzeļdegvielas cenu kāpumu galvenokārt noteica straujš iepirkuma cenu pieaugums starptautiskajos tirgos. Dati neliecināja par būtisku mazumtirgotāju uzcenojumu pieaugumu.[7]

95. markas benzīna vidējais uzcenojums samazinājās no 0,111 eiro litrā janvārī līdz 0,070 eiro litrā maijā, bet dīzeļdegvielas uzcenojums šajā periodā svārstījās aptuveni no 0,066 līdz 0,089 eiro litrā. KP uzsver, ka uzcenojums nav tas pats, kas peļņa: tas sedz arī loģistikas, uzglabāšanas, darbaspēka un staciju uzturēšanas izmaksas.[7]

KP arī secināja, ka degvielas cenu dinamika Latvijā 2026. gada janvārī–jūlijā kopumā bija līdzīga kā Lietuvā, Igaunijā un ES vidēji. Tas liecina, ka cenu kāpumu galvenokārt noteica kopēji ārējie faktori, nevis Latvijas tirgotāju rīcība.[7]

Akcīzes samazinājums dīzeļdegvielai

Reaģējot uz cenu kāpumu, Saeima 2026. gada martā pieņēma pagaidu akcīzes nodokļa samazinājumu dīzeļdegvielai. No 1. aprīļa akcīze parastajai dīzeļdegvielai tika samazināta no 467 līdz 396 eiro par 1000 litriem — par 71 eiro jeb 7,1 centu litrā pirms PVN. Sākotnēji samazinājums bija paredzēts līdz 30. jūnijam[8], taču vēlāk Saeima to pagarināja līdz 2026. gada 31. decembrim, tāpēc tas joprojām ir spēkā.[9]

Lauksaimniecībā izmantotajai marķētajai dīzeļdegvielai samazinātā likme ir 21 eiro par 1000 litriem. Finanšu ministrija lēsa, ka, ieskaitot PVN, parastās dīzeļdegvielas cena varētu samazināties aptuveni par 8,6 centiem litrā, bet marķētās lauksaimniecības dīzeļdegvielas — aptuveni par 5,9 centiem litrā.[10]

Faktiski cena samazinājās mazāk. KP aprēķināja, ka akcīzes samazinājuma periodā dīzeļdegvielas cena bez atlaidēm vidēji bija par 4,95 centiem litrā zemāka, nekā tā būtu bijusi bez nodokļa samazinājuma. Tas nozīmē, ka patērētājiem tika nodoti aptuveni 58% no samazinājuma — atkarībā no aprēķina metodes KP pārnesi novērtēja robežās no 58% līdz 64%.[7]

Kādi papildu pasākumi tiek apspriesti?

2026. gada 15. septembrī apspriesta iespēja uz laiku samazināt PVN likmi degvielai no 21% līdz 12%. Ekonomikas ministrija aprēķinājusi, ka pie pašreizējām cenām tas varētu samazināt dīzeļdegvielas cenu aptuveni par 15,6 centiem litrā, bet benzīna cenu — aptuveni par 14,6 centiem litrā, ja samazinājums pilnībā tiktu nodots patērētājiem.[11]

Koalīcija vēl nav lēmusi par konkrētiem pasākumiem un ir paziņojusi, ka iespējamos risinājumus vērtēs atkārtoti nākamajā nedēļā. Kā viena no iespējām minēts solidaritātes maksājums degvielas tirgotājiem gadījumos, kad faktiskā mazumtirdzniecības cena par vairāk nekā 3% pārsniedz orientējošo cenu.[12] Vienlaikus Saeimā šāda solidaritātes maksājuma ieviešana vienreiz jau noraidīta, ņemot vērā, ka pie degvielas cenu pieauguma ir vainojami globālie apstākļi, nevis degvielas mazumtirgotāju uzcenojuma pieaugums.

Cik var ietaupīt, izvēloties lētāko staciju?

Kamēr lēmumi par nodokļiem vēl nav pieņemti, patērētāji var ietaupīt, salīdzinot cenas starp degvielas tīkliem. 2026. gada 15. septembrī pēc cenotava.lv datiem:

  • Benzīns 95: lētākā cena 1,877 € litrā (Viada), dārgākā — 2,014 € litrā (Circle K). Starpība — 13,7 centi litrā.

  • Dīzeļdegviela: lētākā cena 2,094 € litrā (Viada), dārgākā — 2,194 € litrā (Circle K). Starpība — 10 centi litrā.

Uzpildot 50 litru bāku, tas nozīmē aptuveni 6,85 € ietaupījumu ar benzīnu un 5 € ar dīzeļdegvielu. Ja bāku uzpilda divas reizes mēnesī, gadā tie ir aptuveni 165 € (benzīns) un 120 € (dīzeļdegviela).

Ietaupījums ir atkarīgs arī no stacijas atrašanās vietas. Daži tīkli, piemēram, Viada un KOOL, publicē savu zemāko cenu, kas pieejama tikai daļā staciju, un cenu var ietekmēt arī lojalitātes programmu atlaides. Turklāt tīkli cenas maina dažādos laikos, tāpēc lētākais tīkls var mainīties no dienas uz dienu.

Aktuālās degvielas cenas pa tīkliem katru dienu: cenotava.lv/degviela

Kas notiks turpmāk?

Cenas, visticamāk, saglabāsies svārstīgas, kamēr nebūs skaidrības par Hormuza šauruma drošību, Eiropas degvielas krājumiem un naftas pārstrādes rūpnīcu darbību. Straujāks kritums būtu iespējams, ja piegādes stabilizētos, atjaunotos pārstrādes jaudas un palielinātos pārstrādātās degvielas piedāvājums.

PVN samazinājums vai cits nodokļu pasākums īstermiņā varētu mazināt cenu spiedienu Latvijā, taču Eiropas degvielas piegāžu un pārstrādes jaudu problēmas tas neatrisinās.

Avoti

  1. TVNET — “Tuvākajā laikā gaidāms degvielas cenu kāpums par aptuveni 10 centiem litrā” (09.09.2026.)↩
  2. Latvijas Banka, Makroekonomika.lv — “Vai dīzeļdegvielas cenu kāpuma un cenu krituma efekti ir simetriski?” (01.07.2026.)↩a↩b↩c↩d
  3. Finanšu ministrija / LV portāls — “Energoresursu cenu kāpums palielina inflācijas spiedienu, ko daļēji mazina pārtikas cenu kritums” (09.09.2026.)↩
  4. TVNET — “Infografika: Dīzeļdegvielas cena sasniegusi divu eiro atzīmi visās Baltijas valstīs” (12.09.2026.)↩
  5. LSM — “Degvielas cenas tuvojas rekordiem; īpaši strauji sadārdzinājusies dīzeļdegviela” (09.09.2026.)↩a↩b
  6. Reuters — “Oil refining margins have added to Europe’s fuel price rise, ECB blog says” (31.07.2026., angļu valodā)↩
  7. Konkurences padome — “KP secinājumi par degvielas un autogāzes tirgu pirmajā pusgadā” (06.08.2026.)↩a↩b↩c↩d
  8. LV portāls — “Saeima uz trīs mēnešiem samazina akcīzes nodokli dīzeļdegvielai” (26.03.2026.)↩
  9. LV portāls — “Saeima līdz gada beigām pagarina akcīzes nodokļa samazinājumu dīzeļdegvielai” (18.06.2026.)↩
  10. LV portāls — “Baltijas valstis koordinē rīcību: FM rosina lemt par akcīzes nodokļa samazināšanu degvielai” (24.03.2026.)↩
  11. LV portāls — “EM aprēķini: PVN likmes samazināšana degvielai cenu pazeminātu par aptuveni 15 centiem litrā” (15.09.2026.)↩
  12. TVNET — “Valdošā koalīcija vērtēs iespējas veikt pasākumus, lai samazinātu degvielas cenas” (14.09.2026.)↩