Gāzes cena biržā pirmo reizi kopš 2022. gada pārsniegusi 100 EUR/MWh

Dabasgāzes cena Baltijas biržā oktobrī un novembra sākumā strauji kāpa. GET Baltic biržā (Latvijas, Igaunijas un Somijas tirdzniecības zona) 1. novembrī gāzes cena bija 101,35 €/MWh, kas ir augstākā dienas cena kopš 2022. gada 22. decembra. Pēdējās dienās gan tā ir nedaudz samazinājusies: 4. novembrī tā bija 93,18 €/MWh jeb aptuveni 9,3 centi par kilovatstundu^[1][2].

Cena gada laikā pieaugusi gandrīz trīs reizes

Pērn 4. novembrī gāze GET Baltic biržā maksāja 32,48 €/MWh, tagad 93,18 €/MWh. Cena aug nepārtraukti kopš jūnija: jūnijā mēneša vidējā cena bija 47,83 €/MWh, augustā 64,09, septembrī 78,60, oktobrī 85,61, bet novembra pirmajās dienās jau 97,15 €/MWh^[1].

Kāpēc gāze kļūst dārgāka

Galvenais iemesls ir piegāžu nenoteiktība. Kopš Hormuza šauruma piegāžu traucējumiem Kataras sašķidrinātās gāzes (LNG) kuģi pa to praktiski nekursē, un līdz ar to Eiropas un Āzijas pircēji konkurē par mazāku kravu skaitu^[4][5]. Situāciju Eiropā saasina zemais krājumu līmenis. Pēc GIE datiem ES krātuves 26. oktobrī bija piepildītas 74,9% apmērā. Tas ir zemākais līmenis šajā gadalaikā kopš datu uzskaites sākuma 2011. gadā^[4]. Pērn šajā laikā krātuves bija pildītas par 82,8%^[5].

Cenu paaugstināja arī pārtraukumi gāzes piegādēs no Norvēģijas un aukstāks laiks, kas palielina pieprasījumu^[5]. Vēl vasarā prognozes bija piezemētākas: Goldman Sachs jūlijā TTF ceturtajam ceturksnim prognozēja 53 €/MWh^[6], bet tagad cena ir gandrīz divreiz augstāka.

Salīdzinājums ar 2022. gadu

Šī vēl nav tāda krīze kā pirms četriem gadiem. GET Baltic biržas rekords ir 279,33 €/MWh, kas tika sasniegts 2022. gada 30. augustā. Tagadējā cena ir ap trešdaļu no tās. Taču tas ir vairāk nekā divreiz augstāk par 2023.–2025. gada līmeni, kad cena lielākoties turējās starp 30 un 50 €/MWh^[1].

Ko tas nozīmē mājsaimniecībām

Biržas cena ir gāzes vairumtirdzniecības cena. Rēķinā vēl tiek iekļauti pārvades un sadales tarifi, akcīzes nodoklis, tirgotāja uzcenojums un PVN. Daudziem līgumiem cena ir fiksēta uz laiku vai mainās reizi mēnesī, tāpēc biržas pārmaiņas rēķinā parādās ar nobīdi^[2].

Biržas cenu pārmaiņas agrāk vai vēlāk parādās arī siltumenerģijas tarifos, jo daļa Latvijas pilsētu centralizētajai siltusiltuapgādei izmanto dabasgāzi.

Latvijai no gāzes vajadzētu atteikties

Dabasgāze ir fosilais kurināmais, un Latvija to neražo, tāpēc par katru kilovatstundu maksājam cenu, ko nosaka pasaules tirgus. Pēdējā gada laikā tā ir pieaugusi par 187%, un iemesli cenu pieaugumam (kari, jūras ceļu bloķēšana, citu pircēju konkurence par kravām) ir ārpus Latvijas ietekmes. Pirms četriem gadiem notika tas pats. Kamēr apkure un siltumenerģija ir atkarīga no gāzes, katrs ģeopolitisks satricinājums nonāk līdz iedzīvotāju maciņam.

Vietējais kurināmais šajā laikā ir svārstījies daudz mazāk. Baltpool biržas biomasas indekss rāda, ka Latvijas šķeldas cena šī gada 27. oktobrī bija 24,00 €/MWh, bet pagājušā gada 4. novembrī 22,88 €/MWh, tātad kāpums ir aptuveni 5%. Kokskaidu granulas 4. novembrī maksāja 62,71 €/MWh pret 57,18 €/MWh pērn, kas ir +10%^[7]. Gāze šajā pašā laikā sadārdzinājusies gandrīz trīs reizes. Šķeldas un gāzes cenas salīdzinājums nav pilnīgi precīzs, jo atšķiras katlu efektivitāte un iekārtu izmaksas, bet starpība ir gana liela jebkurā gadījumā. Tātad šķelda ir ap četrām reizēm lētāka par gāzi.

Tāpēc tuvākajos gados vērts virzīties uz trim lietām:

• Pilsētām un uzņēmumiem vajadzētu pāriet uz biomasu, siltumsūkņiem un atlikumsiltumu, nevis atstāt gāzes katlus kā pamatavotu. Siltumapgādes uzņēmumu tarifus var salīdzināt cenotava.lv/siltums.

• Ja gāzes katls jāmaina tuvākajos gados, jāizvērtē siltumsūknis, granulu vai šķeldas katls. Gāzes cenas lēcieni parāda, cik riskanti ir paļauties uz vienu fosilo avotu.

• Jo vairāk siltuma iegūstam no elektrības, jo svarīgāk, lai elektrība tiktu ražota no vēja, saules un citiem atjaunojamiem avotiem. Elektrības biržas cenas var skatīt cenotava.lv/elektriba.