Kāpēc Trampa un Putina dīzeļdegvielas darījums degvielu lētāku nepadarīs

9. oktobrī Donalds Tramps paziņoja, ka pēc telefonsarunas ar Vladimiru Putinu Krievija piegādās dīzeļdegvielu: vairāk nekā 300 000 tonnu (ap 2,25 miljoniem barelu) uzreiz, 500 000 tonnu novembrī un miljonu tonnu vēlāk. ASV Finanšu ministrija apturēja sankcijas Krievijas dīzeļdegvielai līdz 2027. gada aprīlim^[1][2]. Darījums tiek pasniegts kā veids, kā samazināt cenas. Ir vismaz četri iemesli, kāpēc tā nenotiks.

1. Apjomi ir pārāk mazi

Pēc Kpler aprēķiniem pasaules dīzeļdegvielas tirgū pietrūkst ap 130 000 tonnu dienā. Pirmā piegāde, 300 000 tonnu, ir tikai ap trim ceturtdaļām no tā, ko ASV patērē vienā dienā. Pat ja visu solīto apjomu piegādātu uzreiz, pasaulei tā pietiktu apmēram trim nedēļām^[2]. Analītiķi uzskata, ka šie apjomi tirgus līdzsvaru būtiski neietekmēs^[3].

2. Krievijai var nebūt, ko pārdot

Ukrainas uzbrukumi ir sabojājuši Krievijas naftas pārstrādes rūpnīcas. Starptautiskā Enerģētikas aģentūra septembrī ziņoja, ka Krievijas dīzeļdegvielas ražošana sarukusi gandrīz par 30%. Maskava solīja atcelt daļu eksporta ierobežojumu, taču nav skaidrs, kad. Trampa izsludinātais “enerģētikas pamiers” arī nestrādā, jo Krievija turpina triecienus Ukrainas enerģētikas objektiem^[1].

3. Cenas nosaka Hormuza šaurums, nevis Krievija

Dīzeļdegvielas cena sāka strauji kāpt pēc tam, kad februārī sākās karš ar Irānu^[1]. Pagājušajā nedēļā naftas plūsma caur Persijas līča reģionu saruka līdz aptuveni 8,5 miljoniem barelu dienā, salīdzinot ar vairāk nekā 20 miljoniem nedēļu iepriekš. Brent nafta 19. oktobrī maksāja 109,55 dolārus par barelu. Tirgus analītiķi norāda, ka sankciju atvieglojums fizisko piegāžu problēmu Hormuza šaurumā neatrisina^[4].

4. Eiropā sankcijas paliek spēkā

ES ārlietu ministri paziņoja, ka Eiropa savas sankcijas pret Krieviju turpinās piemērot, un pieņēma līdz šim lielāko sankciju sarakstu. Lietuvas ārlietu ministrs Kęstutis Budrys teica, ka darījums nepalīdz ne naftas produktu cenām, ne transatlantiskajai vienotībai. Igaunijas ārlietu ministrs Margus Tsahkna sagaida, ka darījuma reālā ietekme būs ierobežota^[5]. Tātad Krievijas dīzeļdegviela Latvijas degvielas uzpildes stacijās neparādīsies. Mūsu cenas seko pasaules tirgum, un tas ir saspringts.

Ko tas nozīmē Latvijā

Pēc tirgotāju ziņotajiem datiem vidējā dīzeļdegvielas cena Latvijā janvāra sākumā bija 1,49 €/l, oktobra sākumā 2,12 €/l, bet nedēļā no 12. oktobra 2,07 €/l^[6]. Neliels kritums cenā ir, taču to nosaka naftas cenas svārstības, nevis Krievijas dīzeļdegviela. Darījums vairāk izskatās pēc politiska žesta pirms 3. novembrī ASV gaidāmajām vēlēšanām^[1][4]. Kamēr kuģi nevar droši šķērsot Hormuza šaurumu, lētāka degviela nav gaidāma.